#15

Nu ko, laiks jaunam blogam!
Lielākais notikums šonedēļ - team building! Otrdienas rītu sākām ar treniņu, paskrējām tā nedaudz, pēc tam jau 1nos bija jāsatiekas visām netālajā parkā. Paēdām un tad jau sākās visādas aktivitātes. Treneri mums bija sagatavojuši sacensības, sadalīja pa 4 un uzvarētāju komandai nākamajā treniņā nebūs jāskrien nekādi papildus sodi. Nu tik cik uzdevuma laikā, bet nekas vairāk. Mana komanda bija nobriedusi uzvarai.. bet vienā no uzdevumiem mēs tikām diskvalificētas. Uzdevums bija šāds: ap muguru apsien kasti ar bumbiņām tajā un tad tev jāmēģina viņas dabūt ārā. Mūs atskaitīja, jo viena no meitenēm noplēsa tur tādu plēvi, kas bija apkārt, kas laikam atviegloja izkratīšanas procesu. Un pēc tam viņa teica, ka neko nav plēsusi, tik nez kāpēc viņai tieši pie kājām bija tā plēve :D Bet nu bija jautri tik un tā! Bija arī visādi citi uzdevumi, piemēram, katram ir 3 baloni un viņi jānotur gaisā minūti, drīkst izmantot tikai vienu roku. Tā jau nebūtu grūti, bet bija paliels vējš un tas padarīja uzdevumu neiespējamu, visi noturējās labi ja kādas 8 sekundes! Tad vēl bija uz galda saliktas bundžas, ap vidukli apsien virvi, un aiz muguras ir iesiet yo-yo, un tad tev kaut kā jādabū tās bundžas no galda nost.


Pēc parka devāmies uz galvenās treneres māju. Tur jau mūs sagaidīja ķirbju grebšana. Katra tika pie sava ķirbja, naža un zīmuļa. Katra nu varēja izpaust savu mākslas talantu, tāda jauka relaksēšanās sanāca. Pa to laiku jau bija izveidots ugunskurs, sagatavots ēdiens. Vakara noslēgumā visi sasēdāmies ap ugunskuru, bija jau tumšs, un tad tālākais jau bija tā diezgan emocionāli. Katram bija jāpastāsta, kādi šķēršļi ir bijuši viņa dzīvē un kā tos ir pārvarējis. Sākums vēl bija tāds mierīgs, visi tik runāja par basketbolu. Emocionālā daļa sākās ar mūsu izraēlieti Naamu, kura, runājot par savu ģimeni, galīgi saskuma. Un tad jau aizgāja lielā asaru jūra, man jau vispār daudz nevajag, lai raudātu, tā kā jau redzot Naamu bēdīgu, es varēju sākt slaucīt asaras :D Bet bija jauki, uzzinājām daudz jaunu par katru, un kļuvām daudz tuvākas viena otrai. Un kā jau trenere teica - ir ļoti svarīgi, lai viena otrai būtu kā ģimene šeit, jo tas arī palīdzēs sasniegt labākus rezultātus laukumā!