#19

Nu, jau domājāt, ka mana blogu rakstīšana ir apstājusies? Ha nē, nav gan ( vēl nē ), tik sanāca tāds ļoti aizņemts periods, nekam neatlika laiks, tagad jau ar īsti nav, bet tomēr svētdienas vakaru sev izbrīvēju, lai uzrakstītu saviem dārgajiem lasītājiem ( es ceru, ka man vēl tādi ir )

Tātad, pa šo laiku esmu paspējusi būt Ņujorkā. Ak, tik tik ļoti patika!!! Noteikti kādreiz tur atgriezīšos, labprāt kādu laiciņu tur arī padzīvotu. Tā atmosfēra, kas tur valda, man tik ļoti valdzināja. Jau paspēju padomāt, kā pirms braukšanas mājās varētu tur uz pāris dienām iegriezties. Spēlējām Iona Tournament, uzvarējām visas 3 spēles, komandas nebija īpaši spēcīgas gan pretī. Pēdējā spēle bija pret St. Peters komandu, tur vispār pirmajā puslaikā ļāvām viņām iemest tikai 8 punktus. Ha es arī paspēju nedaudz izcelties, gāju pirmo reizi tajā spēlē laukumā un steigā kopā ar iesildīšanās kreklu noģērbu arī formas kreklu un tā izskrēju laukumā. Ha visi domāja, ka aizmirsu uzvilkt formu :D
Vienu no dienām pavadījām pašā NYC, bijām uz Central park, the Empire State Building, Hard Rock Cafe, kā arī mūziklu Čikāga. Par katru vietu lieliskas atmiņas, negribējās, lai tā diena beidzas, varētu tur staigāt mūžīgi! Vistrakākais, ka es visā tajā laikā nepaspēju NEKO nopirkt, eh dusmas par to, bet nu neko darīt.
Pēdējais vakars mums tāds interesantāks sanāca. Viesnīca atradās otrpus Ņujorkai -New Jersey City. Bija kādi 10 vakarā un mums pāris meitenēm sagribējās ēst, un tur uz pāris soļus no viesnīcas bija maza būdiņa, kur pārdeva hotdogus. Neko, mierīgi devāmies, viss kārtībā. Bet nu nākamajā dienā sākās tracis. Izrādās, ka divas meitenes no komandas tajā vakarā bija aizdevušās uz bāru un trenere to kaut kā bija uzzinājusi. Protams, uzreiz mēs tikām piesauktas, jo redz, mēs taču ar pametām viesnīcu bez atļaujas utt. Visu mājupceļu trenere bija kā pūķis, es jau gatavojos max skriešanai nākamajā dienā. Atgriežoties skolā, bija neliela sapulce, tur teica, ka ir ļoti vīlusies mūsos, ka nekad nebūtu domājusi, ka esam uz ko tādu spējīgas. Mūsu sods bija tīrīt ģērbtuvi nākamajā dienā 6os no rīta. Tām divām, kas bija uz bāru, bija treniņš uz riteņa, kādas 45 min, bet intensīvi. Tagad šis atgadījums tiek pieminēts katrā mīļā brīdi, un cik nopratu, tad droši vien tiks pieminēts atlikušos gadus šeit!

Runājot par mācībām, nākamnedēļ pēdējā šī semestra nedēļa. Man ir tikai 2 tādi svarīgi eksāmeni, tāpēc par tiem īpaši neuztraucos. Kaut kādā mistiskā veidā savā macro eksāmenā dabūju A līmeni, likās, ka būs nereāli, jo bija jāiemācās 12 nodaļas, un likās, ka noteikti varēju daudz kārtīgāk visu iemācīties. Bet nu tik un tā priecīga esmu, tagad tik labi jānokārto gala eksāmens.

Sestdien mani ļoti iepriecināja viena no mūsu atbalstītājām. Viņa bija meklējusi internetā, kas ir mūsu tradicionālās Ziemassvētku lietas, un atrada piparkūkas. Viņa bija centusies kaut kādā veidā pārtulkot recepti un izcepa man viņas versiju par piparkūkām. Viņas gan nebija īpaši ēdamas, bet nu doma jau ir tā, kas skaitās, vai ne? Katrā ziņā tik tiešām ļoti mīļi!