#12

Nu ko, jau atkal jauna nedēļa ir klāt, laiks turpina skriet, bet tajā pašā laikā liekas, ka tik ilgi jau te esmu. Ik pa laikam rodas pārdomas, kāpēc šeit atrodos un kādi ir mani mērķi te esot. Un katru reizi, kad iezogas visādas ne visai pozitīvas lietas prātā, jāatgādina pašai sev tie iemesli un mērķi.

Būtībā turpinu dzīvot ritmā miegs-treniņi-skola-ēst-miegs. Šo svētdien pirmais oficiālais treniņš, pēc nedaudz vairāk kā mēneša pirmās spēlēs. Par to man tāds nemiers iekšā, neziņa kas un kā būs. Daudz kam būs jāpielāgojas, jāizcīna sava vieta gan treneru, gan komandas acīs.

Pēdējā laikā sanācis piedalīties vairākos labdarības pasākumos. Vakar bijām pasākumā veltītam krūts vēzim. Tūkstošiem cilvēku ģērbušies rozā, skrēja vai gāja 5km ar piemiņas plāksnītēm rokās, lai atbalstītu sievietes, kas ar to cīnās un dotu viņām spēku un iedvesmu.

Kas.vēl...ah jā, es turpinu attīstīt savas kulinārijas prasmes. Mani nedēļas top ēdieni bija (1) krāsnī cepti kartupeļi ar vistas fileju sviestā, ķiploku sālī un citās garšvielās (2) tomātu-bazilika-mozarella siera pasta! Tagad jāizdomā, ko lai gatavo šonedēļ!

Tā nu te mana ikdiena te paiet starp basketbolu, mācīšanos, virtuvi un miegu, un Daudz, Daudz domām manā galvā..