#13

Tātad es esmu sapratusi, ka nedrīkst pieminēt vārdu pārdomas manā blogā, jo tas izraisa sliktu reakciju apkārtējos cilvēkos. Tā kā šo vārdu no manis jūs te vairs nedzirdēsiet, lai nesaceltu liekus uztraukumus.
Vienu mirkli man sanāca tādas dusmas nedaudz, jo agrāk te blogspot rakstīju tādas savas pārdomas ( ak nē, atkal jau šis vārds) par dzīvi un tā nu vispārīgi. Tagad smagi mainījies mans ierakstu saturs. Varbūt kādu dienu uztaisīšu 2us blogus - viens ikdienas dzīve, otrs manu domu dzīve.

Labi, tagad nu jāķeras klāt manai ikdienai. Man ir viena ļoti laba ziņa - conditioning treniņi trešdien oficiāli beidzās. Pirmdien skrējām kā trakas, no sākuma bija individuālais treniņš, kurš, lai kā treneri centās viņu padarīt vieglāku, izmantojot tikai uzbrukuma uzdevumus, tik un tā mūs piebeidza. Tas atstāja lielu iespaidu uz mūsu skriešanu. Bija jāskrien 10x1, 8x2, 4x3,4x4. Būtu vēl klāt aizsardzība + jog-sprints, bet trenere par labo darbu svētdienas labdarības pasākumā to noņēma nost. Bet atpakaļ pie treniņa, pēdējās 3 reizes neiekļāvos laikā, tā kā jau atkal nācās uzskriet papildus. Bet nu komandas biedrenes ļoti palīdzēja, kādas 5 skrēja ar mani kopā, lai gan pašas jau bija beigušas.
Trešdien bija pēdējā conditioning reize, un treneri par godu tam paziņoja, ja visas visu noskries laikā, tad pēdējie 2 uzdevumi nebūs jāpilda. Un.....mēs visas noskrējām! Tāda gandarījuma sajūta pēc tā bija, sajūta, ka palīdzēji savai komandai, jo viņas droši vien jau baidījās, ka atkal neiekļaušos :D bet nu viss bija labi, treneri priecīgi, mēs priecīgas! Vārdu sakot, izdevusies diena bija!

Šajās brīvdienās atkal paredzēta futbola spēle, kā arī būs homecoming. Man it kā ir iespēja piedalīties homecoming parādā ar saviem internacionālajiem draudziņiem, bet nez, 99% no viņiem ir ķīnieši/japāņi/korejieši, kas mani nedaudz biedē, tā kā laikam palikšu pie savas komandas.

Kas vēl, kas vēl... mācībās nekas jauns nenotiek. Mans ķīniešu draugs Chian ar mani vairāk nerunā un laikam vairāk negrib būt mans study buddy. Iemesls varētu būt, ka jau kādas 2 nedēļas neesmu atbildējusi uz viņa e-pastu. Ehh bet nu man nepatīk rakstīt, pareizāk sakot, nepatīk rakstīt kaut ko noteiktu. Es varētu rakstīt par visādām muļķībām, kas ienāk manā prātā mūžīgi ilgi ( un tas laikam ir tieši tas, ko šobrīd daru ).

Mana dzīvokļa iekārtošana šobrīd tā apstājusies. Vienu gan esmu izdarījusi - saliku bildes ( kādu mēnesi atpakaļ jau ), izskatās jauki (h). Šonedēļ man ir plānā apmeklēt lielveikalu un varbūt tad beidzot ieraudzīšu ko tādu, kas tieši te iederēsies. Es tomēr gribu šo manu mazo mājokli padarīt mājīgu, tādu, ka man pēc grūtas dienas gribas te atgriezties un iegulties gultā, un priecāties!

Tas no šovakar viss, līdz vēlākam!